SAKRET izmaksas samazināt palīdz tehnoloģijas un zaļais kurss

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja “Sakret” vadība atzīst, ka straujais resursu cenu kāpums ir licis meklēt arvien jaunus veidus, kā samazināt izmaksas. Pozitīvā tendence – šie centieni saskan ar visā Eiropā aktuālo zaļo kursu, šajā gadījumā ražošana kļūst ne vien no izmaksu viedokļa efektīvāka, bet arī videi draudzīgāk.

“Energoresursu cenu kāpums, kuram esam izgājuši cauri, ir bijis ārpus jebkādiem rāmjiem, ko tādu iepriekš nevarēja ne iedomāties, ne prognozēt,” atzīst AS “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags (raksta galvenajā fotogrāfijā kopā ar “Sakret” ražošanas vadītāju Māri Kundziņu).
Pēc franšīzes principa Latvijā strādājošajam “Sakret” ir četras rūpnīcas Baltijas valstīs: gatavo produktu un sauso maisījumu rūpnīcas Rīgā un vēl pa vienai Igaunijā un Lietuvā
Viesojoties “Sakret” Rīgas rūpnīcā, “Delfi Bizness” bija iespēja redzēt, kā top viens no uzņēmuma populārākajiem produktiem – SIP/Gatavais dekoratīvais silikona apmetums. Process skatāms raksta galerijā.
Cenas – kosmosā
“Galvenā uzmanība uzņēmumā jau kopš pagājušā gada ir pievērsta saražotās produkcijas pašizmaksai un izejvielu pieejamībai. Jau pērn resursu un izejvielu cenas uzlēca kosmosā, un kopš Covid-19 pandēmijas sākuma liels izaicinājums ir arī piegāžu ritmiskums. Mums izejvielas tiek piegādātas no vairāk nekā desmit valstīm, tādēļ šobrīd tas prasa ļoti rūpīgu plānošanas darbu. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmumā pieņēmām stratēģisku lēmumu, ka attiecībā uz izejvielām mums jābūt plānam B, pirmkārt, ja kādam piegādātājam tās būtiski sadārdzinās, otrkārt, ja rodas problēmas ar piegādēm. Līdz ar to jau pirms Covid-19 uzņēmumā tika ieguldīts liels darbs, lai mēs spētu reaģēt uz situāciju tirgū, un, paldies Dievam, ka tā, jo tas ir ļoti palīdzējis,” stāsta Andris Vanags.
Viņš atzīst, ka “Sakret” nav bijis spēcīgs ieguvējs no Covid-19 laika būvniecības buma, jo tas nebija tik izteikts segmentos, kuros patērē “Sakret” saražoto, līdz ar to uzņēmums arī savu tālāko darbību plāno ar lielu piesardzību.
Zaļais kurss, kas mazina arī izmaksas
Lielu uzmanību savā darbībā “Sakret” pievērš tā sauktajam zaļajam kursam, un, kā stāsta uzņēmuma vadība, tam ir vairāki iemesli. Zaļais kurss iet roku rokā ar izmaksu ietaupījumu, kas lieti noderējis sarežģītajos Covid-19 pandēmijas apstākļos. “Savā produkcijā daļu izejvielu arvien plašākā mērā aizstājam ar otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Savukārt sadarbībā ar mūsu iekārtu ražotājiem meklējam veidus, kā ietaupīt energoresursus, kas tiek izmantoti ražošanas procesā. Šobrīd izvērtējam, kuras iekārtas būtu jānomaina, lai to panāktu. Zaļā domāšana un vajadzība atrast veidus, kā samazināt izmaksas, kombinējas, un tas ir ļoti labi,” akcentē “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs. Visās “Sakret” rūpnīcās tiek izmantota “Elektrum” videi draudzīgā enerģija. Tāpat uzņēmumā tiek apsvērta arī saules paneļu izmantošana elektroenerģijas ražošanai.
“Sakret” jau vairākus gadus produkcijas ražošanā izmanto gan koģenerācijas stacijās pāri palikušos pelnus, gan pārstrādātu stiklu. “Mūsu galveno materiālu sastāvā iekļaujam pelnus, kas nozīmē, ka mazāk izmantojam izejvielas, kas saistās ar lielu energoresursu patēriņu. Savukārt pārstrādātu stiklu izmantojam apmetuma ražošanā – nolietotais stikls tiek savākts, samalts, pārkausēts, no tā tiek veidotas mikrolodītes, kuras izmanto kā pildvielu un kuras kalpo gan siltumizolācijai, gan skaņas izolācijai. Šāds apmetums ir izmantots, piemēram, VEF Kultūras pils atjaunošanā, bet Dzintaru koncertzālē – kā akustiskais apmetums,” stāsta Andris Vanags. Sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti uzņēmums turpina pētīt, kā vēl paplašināt koģenerācijas staciju radīto pelnu izmantošanu būvmateriālu ražošanā. “Primitīvākais veids ir tos nelielā daudzumā vienkārši pievienot būvniecības materiālu sastāvam, aizpildot masu. Taču, lai pilnībā izmantotu to labās īpašības, nākamais solis ir izpētīt, kādus jaunus produktus uz to bāzes varētu radīt,” viņš skaidro.
“Tas ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem – nepārtraukti domāt, ko jaunu vēl mēs varētu ražot un kādas jaunas izejvielas varētu pielietot ražošanā.”AS “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags
“Sakret” izstrādājis un ražo arī saistvielu samaltam putupolistirolam, tādējādi dodot savu artavu tā tālākai izmantošanai. Visa elektronika, kas tiek piegādāta patērētājiem, ir iepakota kartona kastēs un putupolistirola plāksnēs, kas kalpo ļoti īsu laiku. Prece tiek saņemta, izpakota, bet iepakojums izmests atkritumos. Ar “Sakret” saražoto saistvielu samalta putupolistirola granulas sastiprinās kopā, un šādu materiālu būvniecībā izmanto ēku siltināšanai.
Uzņēmuma komercdirektors Juris Grīnvalds norāda, ka “Sakret” ar tā saražotajiem materiāliem un to sistēmām saskata sev būtisku lomu pašreizējā dzīvojamā fonda, piemēram, padomju laika daudzdzīvokļu māju, atjaunošanā, kas arī savā veidā iezīmē zaļo kursu, jo paredz nolietotā atjaunošanu, nevis jaunu objektu būvniecību.
Uzņēmuma apņemšanās ir katru gadu ražošanā ieviest vairākus jaunus produktus. Starp jauna produkta ideju un tā laišanu masveida ražošanā paiet aptuveni divi gadi, tādēļ nemitīgi izstrādes procesā ir vairāki jaunie produkti. “Tas ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem – nepārtraukti domāt, ko jaunu vēl mēs varētu ražot un kādas jaunas izejvielas varētu pielietot ražošanā. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir “izkritis” aptuveni pusotrs gads, kad nav notikušas starptautiskas izstādes, bet mums ir svarīgi vērot, kādas ir tendences pasaulē, veidot kontaktus ar izejvielu ražotājiem, mācīties. Mūsu nozarē flagmanis, kuru vērot, ir Vācija. Mūsu lielākie konkurenti ir globālas kompānijas, tāpēc arī mums nemitīgi ir jāseko aktualitātēm tirgū. Mēs kā mazs uzņēmums inovācijas spējam ātri ieviest gan produktu izstrādē, gan ražošanā,” skaidro Andris Vanags. Uzņēmumā šobrīd kopumā tiek ražoti aptuveni 200 dažādi materiāli.
Jaunu produktu attīstībā daudz palīdz sadarbība ar universitātēm un citām izglītības iestādēm. “Sakret” labprāt pie sevis praksē uzņem studentus, atbalsta izglītības iestādes ar mācību procesā nepieciešamajiem materiāliem, rīko konkursus jauniešiem, tādējādi veicinot zināšanu apmaiņu.
3D drukāšanai ir nākotne
Rīgas Tehniskajā universitātē partnerībā ar “Sakret” pērn tapusi 3D betona drukāšanas zinātniskā laboratorija. Arī tur norisinās darbs būvniecības materiālu uzlabošanas jomā. Piemēram, tiek testēts, vai jau pieminētie koģenerācijas staciju radītie pelni būs noderīgi arī 3D betona drukāšanā. “3D betona drukāšanā mums bija jāstartē, raugoties no globālā tirgus apgūšanas perspektīvas. Ja sadarbībā ar universitāti izveidosim šo “know-how”, tad būtībā mums vairs nebūs robežu. Printeri var nolikt Āfrikā, Eiropā vai Āzijā, un tas dara savu darbu, bet gudrība slēpjas materiālā. Sadarbība ar universitātēm ir nepieciešama, jo mums vieniem pašiem kā uzņēmumam nav tik daudz resursu. Visiem nozares spēlētājiem ir sadarbība ar izglītības iestādēm, jo pasaule griežas daudz ātrāk, nekā tu spēj to noķert, ja sēdi viens pats savās mājās,” tēlaini izsakās “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs.
Uz jautājumu, kāds ir 3D drukāšanas nākotnes potenciāls, Juris Grīnvalds atbild, uzsverot lietderīguma aspektu: “Jāskatās, kurās būvniecības jomās 3D drukāšanu ir lietderīgi izmantot, kurās – ne. Attiecībā uz visām tām konstrukcijām, kas tiek ražotas daudz un atkārtoti, 3D printerim nav jēgas, jo lētāk ir izgatavot veidņus un šādas konstrukcijas ražot rūpnīcā, piemēram, vienā veidnī atlej simtiem žoga stabu vai paneļu. Līdz ar to diez vai Latvijā drukāsim daudzdzīvokļu mājas – nav vajadzības, pat ja to tehniski varētu izdarīt. 3D printerim ir nozīme oriģinālu un no atkārtojamības viedokļa vienreizēju konstrukciju gadījumā, piemēram, ja mākslinieks uzbur vīziju par lielām betona puķēm. Vienai šādai betona puķei gatavot veidni ir dārgi, un tās mūžs ir īss. 3D printera loma ir tieši šādos gadījumos – kad ir vīzija digitālajā vidē, kas jāatkārto dzīvē, un tādējādi unikālas lietas var saražot daudz ātrāk. Pirmā 3D drukātā māja Latvijā varētu tapt arī tagad, bet tam nav jēgas, jo tas neatmaksājas. Ir jāmeklē, kur šī tehnoloģija sevi attaisno.”
Andris Vanags norāda uz vēl dažiem 3D drukāšanas plusiem. Šī tehnoloģija ļauj veikt ļoti detalizētus aprēķinus, kā rezultātā ietaupās izejvielas, kā arī aizstāj to cilvēku darbu, kuri būvniecībā strādā ar rokām, tādējādi sniedzot risinājumu darbaspēka deficīta problēmai.
Juris Grīnvalds pieļauj, ka nākotnē 3D drukāšanas tehnoloģija attīstīsies arī tā, ka to varēs izmantot ne tikai horizontālas virsmas veidošanai, bet arī vertikālā veidā, piemēram, fasāžu apmešanā. “Būtībā tā būtu robota roka, kas cilvēka vietā uzliek uz mājas apmetumu,” viņš paskaidro, piebilstot, ka nozarē tiek meklētas arī citas iespējas, kā automatizēt un robotizēt tos darbus, kurus patlaban veic cilvēki.
Arī uzņēmumam “Sakret” tehnoloģiskais progress nav metis līkumu – uzņēmums jau investējis un turpinās investēt, lai modernizētu savus darbības procesus. “Viens no piemēriem ir loģistikas pasūtījumu robotizācija, piemēram, kad veikals Liepājā pasūta mūsu produkciju, mākslīgais intelekts, ņemot vērā ražošanas plānus, noliktavas atlikumus, transporta izmaksas un citus faktorus, aprēķina, no kuras mūsu rūpnīcas ir izdevīgāk izpildīt šo pasūtījumu. Arī loģistikas pakalpojumu iepirkumi šobrīd jau norisinās digitāli – mūsu sistēma pati izsūta pieprasījumus transporta kompānijām, kādos maršrutos un kādas kravas ir jānogādā, pēc tam tā izvēlas labāko piedāvājumu un nosūta apstiprinājumu. Tāpat tiks investēts arī ražošanas procesu digitālā plānošanā, piemēram, cik daudz kurā rūpnīcā un kāda produkcija jāsaražo, ņemot vērā vēsturiskos datus. Tas ļauj gan samazināt cilvēciskās kļūdas, gan ekonomēt līdzekļus,” stāsta Andris Vanags.
Eksports un sadarbība
Savu saražoto uzņēmums līdz šim aktīvi eksportējis uz Baltijas valstīm, Skandināviju, Vāciju, Islandi, eksporta apjomam esot aptuveni 10% no saražotā, bet uzņēmuma vadība norāda arī uz to eksporta daļu, kas veidojas, nodrošinot produkciju sadarbības partneriem – citiem Latvijas uzņēmumiem, piemēram, UPB un “Consolis”, kas to izmanto savu produktu ražošanā un tālāk ved uz citām valstīm.
Andris Vanags stāsta, ka būvmateriālu biznesa specifika ir tā, ka saražotais galvenokārt tiek realizēts 300 kilometru rādiusā ap rūpnīcu, bet atlikušais apjoms nonāk šaurās nišās, kas pieļauj tālāku transportēšanu. Tāpēc uzņēmuma vadība īpaši lepojas ar panākumiem Lietuvā un Igaunijā, kur “Sakret” vietējās rūpnīcas devušas iespēju ieņemt būtiskas tirgus pozīcijas.
“Sakret” ar prieku raugās arī uz Baltijas valstīs aizsākto dzelzceļa projektu “Rail Baltica”, jo saskata potenciālu šī projekta ietvaros sadarboties ar citiem ražotājiem.
Silikona apmetumu “Sakret” ražo jau kopš 2008. gada, un tas tiek izmantots gan ēku fasādēm, gan iekšdarbiem. Tā galvenās sastāvdaļas ir demineralizēts ūdens, reoloģiskās piedevas, silikona sveķi un dažādu frakciju marmora graudi (1mm, 1,5 mm, 2 mm, 3 mm, jo lielāks graudu izmērs, jo apmetums ir rupjāks un vairāk materiāla jāpatērē darba paveikšanai).
Gandrīz visas šīs produkta ražošanai nepieciešamās izejvielas “Sakret” iepērk ārpus Latvijas robežām, jo tādas Latvijā nav pieejamas.
Gala produkcijai ir divu veidu struktūra: biezpiena un lietutiņa, no kurām pirmā ir populārākā.
Materiāls tiek ražots baltā krāsā un atkarībā no pasūtītāja vēlmēm – tonēts. Pēdējos divos gados visvairāk pieprasīti ir pelēkie apmetuma toņi, bet Latvijā vienmēr iecienīts bijis arī bēšais. “Sakret” izpilda arī maza apmēra pasūtījumus, piemēram, ražotnē var izvēlēties un pasūtīt iecerētās krāsas apmetumu savai privātmājai. Apmetuma krāsas uz vietas rūpnīcā pēc klienta pasūtījuma saņemšanas galvenokārt tiek miksētas no trim līdz četrām vai vairāk pamatkrāsu pastām.
No visa Rīgas rūpnīcā saražotā apjoma tiek eksportēts nedaudz virs piecdesmit procentiem šī materiāla. Savulaik eksporta apjoms bija vēl lielāks, bet tagad Lietuvas tirgum tiek ražots vietējā “Sakret” rūpnīcā.
Pēc katras produkta partijas saražošanas rūpnīcas laboratorijā tiek veikti kvalitātes pārbaudes testi.
“Sakret” ražošanas vadītājs Māris Kundziņš stāsta, ka Rīgas rūpnīcā kopumā tiek ražoti 13 dažādu apmetumu veidi, bet no tiem iecienītākais ir tieši SIP. Ražošanai uzstādīti divi reaktori – viens ar kubikmetra un otrs – ar trīs kubikmetru ietilpību.
Silikona apmetuma saražošana aizņem no pusotras līdz divām stundām, un tikpat ilgs laiks nepieciešams fasēšanas procesam. Vienas dienas laikā tiek saražotas apmēram 20 tonnas jeb 400 spaiņi (katrs 25 kg) apmetuma.
Nākotnes potenciāls ir liels, īpaši eksportā
Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons:
Kāds ir 3D drukāšanas potenciāls no Latvijas būvmateriālu ražotāju skata punkta?
Šobrīd šī joma Latvijā ir vēl savā attīstības sākuma fāzē, bet nākotnes potenciāls tai ir liels, tieši no būvmateriālu sauso maisījumu ražotāju skata punkta, jo tehnoloģijas sarežģītība paver lielas iespējas materiālu eksportam. Pateicoties AS “Sakret Holdings” sadarbībai ar RTU un no tā izrietošajām aktivitātēm, tam tiek pievērsta uzmanība, ir interese gan no sabiedrības, gan būvniecības nozares puses, pēdējā laikā ar mums regulāri sazinās dažādi interesenti.
Kādas izmaiņas varētu ieviest 3D drukāšanas attīstība un kādas iespējas tas pavērtu būvmateriālu ražotājiem Latvijā?
Sākotnēji 3D drukāšana tiks pielietota (un jau tagad tiek pielietota) objektiem, kuriem formas sarežģītības dēļ tradicionālā betonēšana un veidņu izgatavošana ir pārāk dārga vai nav iespējama. Ar laiku tehnoloģijai attīstoties un kļūstot standartizētai, tā arvien vairāk sāks aizstāt tradicionālās būvniecības metodes. Sauso maisījumu ražotājiem tas paver plašas iespējas, jo 3D drukāta betona maisījuma sagatavošana notiek blakus printerim, izmantojot gatavo sauso maisījumu. Šāds 3D drukāta betona sastāvs ir zināšanu ietilpīgs ar daudzām sastāvdaļām, tādēļ paver plašākas iespējas eksportam.
Kad gaidāma straujāka attīstība un pirmie vērā ņemamie projekti?
Vizuāli interesanti objekti šobrīd tiek dizainēti arhitektūras un dizaina objektu konkursā, ko organizē RTU sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Paredzēts, ka kādu no uzvarējušajiem projektiem izvietos pie jaunās LU Rakstu mājas un tas kalpos kā demonstrācijas objekts 3D betona drukāšanas tehnoloģijai.
Straujāka attīstība noteikti saistāma ar šīs tehnoloģijas iekļaušanos kādā lielākā projektā, piemēram, Lielbritānijā šobrīd šo tehnoloģiju izmanto jaunā ātrgaitas dzelzceļa (HS2) izbūvē, Francijā, Parīzē uz 2024. gada olimpiskajām spēlēm paredzēts izbūvēt garāko 3D drukāto tiltu, kura būvniecība jau ir sākusies.
No būvmateriālu ražotājiem Latvijā šobrīd vienīgie uz šo koncentrējas “Sakret”. Taču ir vairāki uzņēmumi Latvijā, kas šobrīd aktīvi strādā pie saviem 3D printēta betona produktiem, izmantojot arī “Sakret” ražoto maisījumu. Šie plānotie produkti ir no nelieliem dizaina objektiem līdz pilna izmēra nelielām būvēm. Laiks rādīs, kuru no tiem ieraudzīsim pārdošanā pirmo.

#SAKRET #istaisdarbam