SAKRET: Apdares materiālu ražotāji lielāku izaugsmi sagaida nākamajos gados

 Būvmateriālu ražotāji apjomu pieaugumu būvniecības nozarē sagaidīja tikai šā gada otrajā pusē, turklāt apdares materiālu ražotāji lielākas cerības saista ar nākamajiem gadiem,

sacīja sauso būvmaisījumu ražotāja SIA SAKRET valdes loceklis Juris Grīnvalds.

“No šī gada tika gaidīts daudz. Pēc diviem lejupslīdes gadiem Latvijas būvniecība ļoti cerēja uz tik ilgi solīto pacēlumu, bet nevar teikt, ka uzreiz jau pirmajā ceturksnī bija jūtams pasūtījumu skaita pieaugums. Vienīgās pozitīvās ziņas nāca no arhitektiem, kuri teica, ka viņiem darba esot tik daudz, ka nu jau sāk arī atteikt jauniem klientiem, kas viesa cerības arī mums kā būvmateriālu ražotājiem,” sacīja Grīnvalds.

Viņš gan norādīja, ka līdz būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem šis “pavasaris” atnāca tikai gada otrajā pusē un arī tikai līdz tiem, kuri vairāk saistīti ar pamatu un nesošo konstrukciju izbūvi. Grīnvalds norādīja, ka apdares darbu apjomi vēl ar vien atrodas salīdzinoši zemā punktā, tomēr esošās tendences liecina par to, ka būvniecība ir pamodusies un apjomi pārskatāmā nākotnē tikai pieaugs.

“Altum”” pārraudzībā esošā mājokļu renovācijas programma savu gaitu uzņem lēnāk nekā sākotnēji bija plānots, jo, ja līdz gada beigām izskatīšanai būs pieņemti aptuveni 260 pieteikumi, tad šogad renovācijas darbi uzsākti tikai dažiem desmitiem ēku.

“Saistībā ar šo programmu bažas raisa būvniecības apjoma straujais pieaugums – daudzu projektu tāmes, pēc to izskatīšanas un apstiprināšanas vairs neatbildīs realitātei, jo projektu izskatīšanas laiks ir ļoti garš, aptuveni deviņi – desmit mēneši, bet šajā laikā būvniecības cenas var būtiski mainīties,” brīdināja Grīnvalds.

Kopumā apjomu pieaugums ir sen gaidīta labā ziņa, tomēr, pēc tik zemas aktivitātes gadiem ilgi, straujš kāpums rada arī virkni sarežģījumus, norādīja Grīnvalds. Nozarē pietrūks kvalificēta darbaspēka, kas radīs darba algu kāpumu, un tas savukārt var radīt lielu spiedienu arī uz citu nozaru darbaspēka fondu. “Esam to jau piedzīvojuši ekonomikas uzplaukuma laikā ap 2006.-2007.gadu, kad daudzi automehāniķi vai pavāri pārkvalificējās par celtniekiem. Daļēji šo procesu var aizkavēt darbaspēka imports. Jau šogad būvlaukumos Latvijā parādījās strādnieki no Ukrainas un Baltkrievijas. Domājams, ka šīs tendences nākamgad tikai pastiprināsies,” stāstīja Grīnvalds.

“Kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā – iepriekšējie divi gadi ir bijuši krietni stabilāki ar mērenu izaugsmi, nevis kritumu. Tomēr pašreiz atsevišķi ziņu avoti Lietuvas būvniecībai paredz kritumu un tādēļ kaimiņvalsts nekustamo īpašumu attīstītāji jau pošoties uz Latvijas tirgu, kurā nākamajos gados tiek prognozēta strauja izaugsme,” piebilda Grīnvalds.

Atpakaļ uz augšu